Rudens

Rudens. Gājputni dodas uz siltajām zemēm un man tiem gribas lekt līdz’. No A līdz Z savā ķermenī sajūtu izgaistam vasaras neprātīgo steigu un īsās brīvdienu naktis.
Es guļu un dzirdu, kā, lapām no koka smagi krītot, no istabas izlavās siltie saules stari, un mana klusā cerība, pēc siltajām jūras smiltīm, palien pagultē. Klusums. Es nirstu tajā iekšā, cerot uz “ātrāk sāksim – ātrāk beigsim”, bet sanāk vien “ātrāk sāksim – ātrāk sāksim”.
Miljoniem lapu, lietus lāšu un sapņu uzsūcas zemē līdz ar pirmajām rudens dienām, un mēs visi nirstam tajā iekšā.