Rudens

Rudens. Gājputni dodas uz siltajām zemēm un man tiem gribas lekt līdz’. No A līdz Z savā ķermenī sajūtu izgaistam vasaras neprātīgo steigu un īsās brīvdienu naktis.
Es guļu un dzirdu, kā, lapām no koka smagi krītot, no istabas izlavās siltie saules stari, un mana klusā cerība, pēc siltajām jūras smiltīm, palien pagultē. Klusums. Es nirstu tajā iekšā, cerot uz “ātrāk sāksim – ātrāk beigsim”, bet sanāk vien “ātrāk sāksim – ātrāk sāksim”.
Miljoniem lapu, lietus lāšu un sapņu uzsūcas zemē līdz ar pirmajām rudens dienām, un mēs visi nirstam tajā iekšā.

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Change )

Connecting to %s